Logo Dico Logo FMSH Logo CNAM Logo Inalco

Attribut:Définition

De Wiktionnaire-SHS
Aller à :navigation, rechercher

Ceci est une propriété de type Texte.

Affichage de 20 pages utilisant cette propriété.
A
D azdaɣ imezgi deg yiwen n umkan.  +
askkin n tiɣri da tsskan kra n tuggi  +, ka n tmskrt nɣ ca n uskkir nna s ittrara wuggid taɣḍft  +, s uẓlay amrzu  +,
nssn is mzaraynt tdlsiwin g tanumi n usmrs nns. izmr ad yamẓ mnnaw n imuɣna: uḍṛiṣ  +, aruḍṛiṣ nɣ ilikṭṛuniyn  +, tsmun awd kra n tmatagin zund tiwlafin  +,
irm izdy d tmyadast n tigi  +, asmattag iga yan wudem (uggid) nna ismuttugn  +, nna isgmin d nna islmadn. da itgga tawuri n « uslmad» d « umskar » g uslmd (assɣr). ism n « usmattag » tmzaray d tin « uslmad » : - aslmad da issiwiḍ (izzruy) tussniwin timiẓiṛin  +,
asmaynu ṛẓmn tamu g tmyadast « outside-in (bṛṛagnsu) » nna issbɣasn tisugar tibṛṛanin g tzigzt n usmaynu.  +, asmaynu ṛẓmn tga yan urmmus nna d iskcm Henry Chesbrough g 2003. da ismal yat tmyadast tanjmut n tzigzin n usmaynu nna isskcamn taccurt d twizi ingr imsnfluln d insmrasn n tiknulujyin d ifsayn n usmaynu. amdya-a inyyc ad ilks isugam agʷnsan d ubṛṛan n usmaynu afad ad yaws g isllwi d tsbbabt iyafutn d tnufa imaynutn.  +
da tkka tilawt kigan n tsttayin aynnaɣ axf ttugan sin irmmusn « tawalit » d « usmdya». tawalit n tilawt tga tunmast nna g ku uggid dars afasr nns srs iẓlin. nil Edgar Morin  +, asmdya tga yat tnɣruft tawssant mi ɣur inamaẓn n umata d twart nna tikki tzigzt n tiṣki. tazigzt-a tskutta xf tmyaɣt n mnnaw n ifrdas: -tawalit tanfrayt n tilawt ; - tiwnaɣin n twngimt; - tisaywalin (izmzumn).  +
asmetti iga ammakn n ussiwḍ n ilugnn (ilugann) d ilgamn tinamunin d awd tamamkt nna ttamẓn wuggidn. asmetti iɣy ad ig : - anuman  +, iga g umdya-a amxas d amsraw ; - amdrug  +, nna igan tizigzt tarafrrant nna s issidif ubrsir atiggn  +,
asmutty n imzdaɣn iga yan uskkir nna s ittmuttuy yan/nɣ kigan n ibrra n wuggidn sg uzdduɣ nnesn amagnu s yat tmnaḍt (tsga  +, tɣmrt) aḍnin  +, g usati n uzwag s iɣnan (ccil-asn) nna iskar uwank nɣ ca n udabu agrɣlan (Wikipédia). nil Josef Schechtmann (1946)  +,
iga usmuṭṭun« yan wammak aliktṛuni n usyafa n tilfin tiliktṛuniyin sg tntamt nɣ kra n uskkin afizik  +, nɣ sg tilft aliktṛuni amyaɣ. awttas amzwaru n usmuṭṭun iga t uḥṭṭu n warratn  +, mqqar d tsntayin timzwura ur wala ṛwint.  +
tga akray n yizwl n imzdaɣn g kra n wasun nɣ tamazirt g yan uzmz iẓlin. mnnaw n tmntal da ssiɣint akray-a  +, zun d : agar n usɣl n tmttant nil usɣl n tlalitin  +, asgidi (tamrniwt  +,
nil umawal n tkadimit tafranṣiṣt  +, da isawal xef usnam is iga tigi n ad inbḍ d ad issɣd timuca timskilin n kra n ungraw  +, d tummant afad ad imsisi d ulugn  +,
iga usnam asiman yan uzaru (tazigzt) nna ittawin s tzmrt n wuggid-anlmad d tiḍaf tinuggatin n tɣḍft nnes  +, ifrayn nnes  +, tiwngimin nnes d irfs (aṣniɛ) nns afad ad yaws g usbuɣlu g yirim n ulmmud. llant kraḍt taliɣiwin timẓlay n usnam asiman : 1. asnam asiman agʷnsan :anaw-i da ittuɣul s waddad awliwlan  +,
yamu g kraḍ wanawn n usnam asiman. da ittuɣul s waddad awliwlan  +, amnfrak  +, awssan d win nnjajt n wuggid-anlmad. ar tkccm g tmyaɣin nna illan gr kraḍ ifrdas-ad : iḍbiɛn (tiɣariwin  +,
yan g kraḍ wanawn n usnam asiman. yugl s tzmrt n ad isiwi (issugur) d ibaḍ g tigi (irfs  +, aṣniɛ) n ulmmud. anaw-ad n usnam asiman da ittettr ad tili yat tsimat fara ad yiɣiy ad ikcm g uzrruy n ulmmud  +, anya-nns d tmackutin n usuds nns.  +
yan g kraḍ wanawn n usnam asiman. yugl s tzmrt n ad isiwi (issugur) d ibaḍ g tigi (irfs  +, aṣniɛ) n ulmmud. anaw-ad n usnam asiman da ittettr ad tili yat tsimat fara ad yiɣiy ad ikcm g uzrruy n ulmmud  +, anya-nns d tmackutin n usuds nns.  +
yan g kraḍ wanawn n usnam asiman. yugl s tzmrt n ad isiwi (issugur) d ibaḍ g tigi (irfs  +, aṣniɛ) n ulmmud. anaw-ad n usnam asiman da ittettr ad tili yat tsimat fara ad yiɣiy ad ikcm g uzrruy n ulmmud  +, anya-nns d tmackutin n usuds nns.  +
yamu g kraḍ wanawn n usnam asiman. da ittuɣul s waddad awliwlan  +, amnfrak  +, awssan d win nnjajt n wuggid-anlmad. ar tkccm g tmyaɣin nna illan gr kraḍ ifrdas-ad : iḍbiɛn (tiɣariwin  +,
asnam asiman n uwnaḍ iga yan g imuɣna (talɣiwin) timẓlay n usnam asiman. inetty g tstatijin ittugan g umnid n ad yili yan uwnaḍ asgman ifulkin (aẓulay  +, anaflla) afad ad imurs almmud nnes. nil Annie Jézégou  +, ittuga sg kraḍ ifrdas idasiln n uzurt tratsa n ustal n urẓẓum n uwnaḍ asgman (Géode) s 14 n ifrdas imunn (p.86): 1. ifrdas idɣrkudann (asadf  +,
D abeddel n unezwu di kra n temnaḍin n umaḍal; uɣalent temnaḍin-agi urtent-id-yettaweḍ ara ugeffur  +, ikcem-itent uɣurar. Simal ttɣren deg-sent isaffen d tliwa  +, negren yimɣan Yettuɣal wakal-nsent d aqerqar  +,
asmaynu ṛẓmn tamu g tmyadast « outside-in (bṛṛagnsu) » nna issbɣasn tisugar tibṛṛanin g tzigzt n usmaynu.  +, asmaynu ṛẓmn tga yan urmmus nna d iskcm Henry Chesbrough g 2003. da ismal yat tmyadast tanjmut n tzigzin n usmaynu nna isskcamn taccurt d twizi ingr imsnfluln d insmrasn n tiknulujyin d ifsayn n usmaynu. amdya-a inyyc ad ilks isugam agʷnsan d ubṛṛan n usmaynu afad ad yaws g isllwi d tsbbabt iyafutn d tnufa imaynutn.  +